Adījumi

Kādu laiciņu atpakaļ uzadījās šāds šallakats pelēkbaltos toņos. Iepatikās... tapa vēl divas, bet jau citos toņos. Te nu ir viena pelēkvioletsārtos toņos....

...  otra zilizaļibaltivioletos toņos.

Siltumam un smukumam

Ir laiks atrādīt kādu savu adījumu

Stepes murkšķi jeb baibaki

 Murkšķis ir lielākā zemes vāvere, kas dzīvo gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, gan Āzijā. Savvaļā tie dzīvo gan kalnainos apvidos, gan stepēs. Bet tos audzē arī zvēraudzētavās- kā kažokzvērus, to gaļu lieto pārtikā, bet taukus izmanto tautas medicīnā, locītavu slimību ārstēšanai.
  Murkšķus ieraudzīju un daudz interesanta par tiem uzzināju audzētavā "Jaunstuči" Alsungas novada Reģos. Ir arī mājas lapa

Audzētavā murkšķi dzīvo pa pāriem metāla sieta krātiņos, kuriem ir atklātā un slēgtā daļa, kurā atrodas miga. Te nu tas ir - izlīda no "guļamistabas" paskatīt, kas  te ieradušies

Šī murkšķiene ļoti labprāt iepozēja. Kad ieraudzīja fotoaparātu, sastinga - nuja, lai bilde neiznāk miglaina kustoties. Kad paslēpu fotoaparātu, visādi tur izgorījās un ieraugot aparātu, atkal sastinga. Nu īsta modele!

Brīvā dabā dzīvnieciņi mīt baros un viens parasti sēž, vēro apkārtni un briesmu gadījumā skaļi nosvilpjas, lai pārējie var nozust alās.
Šis mums par prieku svilpa daudz un dikti. Ievilka elpu, vēderiņš piepūtās kā bumba un tad svilpa.

Vienu nosaucām par sliņķi- sēdēja stūrī un ik pa laikam nošļūca arvien zemāk un beigās jau gulēja uz muguras.

 Murkšķu našķis ir rieksti. Lai arī zobi ir lieli, riekstu no pirkstiem paņēma maigi un zobu asumu nemaz nejutu.  













Un te nu sēd laimīgs,  riekstus saēdies
                              

 Audzētavas īpašniece Silvija Tetere bērniem par prieku vienu izcēla no būra un tas nu tika sabarots ar zemesriekstiem.

Lai nesadomātu skraidīt, kur ienāk prātā, saimniece šo tur aiz astes.

 Jaunie murkšķēni, dzimuši pavasarī, dzīvo atsevišķā būrī visi kopā....   

 ... draiskojas savā starpā un ir ļoti ziņkārīgi.

Auskari no mežģīnēm

Nedaudz padarbojos ar mežģīnēm... patiesībā jau sen bija doma izmēģināt, bet nu laikam negadījās ceļā īstās mežģīnes... un re kas man iznāca- ļoti viegli balti mežģīņu auskari.... it kā vienādi, bet tomēr atšķirīgi.

Apgleznota zīda šalle

Vasaras karstajās dienās salēju vēsu ūdeni šallē, iemetu tur gliemežnīcas, jūraszvaigzni, aļģes,  ielaidu zivis un medūzas papeldēt.....

Pilsētas dārzs Kuldīgā

Kuldīgas pilsētas svētkos oficiāli atklāja Pilsētas dārzu Pils parkā pie muzeja.

Interesantas dzīvās skulptūras ...

... meitene ļoti lēnām nedaudz mainīja arī pozu....

... un kad bija nogurusi no ilgās stāvēšanas, viņu aiznesa prom....

Ir atkal sakopta un izveidota viena skaista vieta pilsētā.

Rotas

Pēc tāda lielāka pārtraukuma atkal nedaudz paķimerējos un atrādu, kas ir sanācis.  It kā jau atvaļinājums, bet kur tas laiks pazūd, es pat nezinu.... droši vien vasara to regulāri man nočiepj.