Reizēm uznāk vēlme vienkārši paniekoties, jo darināt kaut ko lielāku ir vienkārši slinkums.... vai arī tā īsti nesaproti, ko tad nu tādu lai parokdarbo ( tā teikt- radošās mokas ). Un tad top kaut kas pilnīgi nesaprotams, muļķīgs, patiesībā pat nevajadzīgs...
Šoreiz, skatoties uz mazu, tukšu stikla burciņu, ienāca prātā to aptamborēt. Atradās arī mākslīgās kažokādas gabaliņi, tad uzradās pogas... un nu ir manām pildspalvām savs trauciņš.
ir, ir līdzīgs :) - suņi arī mēdz būt dažādi :)
AtbildētDzēstMan arī šitādi ir gadījušies, kad aiz neko darīt top kaut kas nesaprotams - tas gan bija tik sen, tie laiki, kad nebija ko darīt, ka vairs nav taisnība...
burvīgs!
AtbildētDzēst